Iespējas un riski
Ekonomikas digitalizācijas un digitālo tehnoloģiju izmantošanas pieaugums sniedz iespējas gan darbiniekiem, gan darba devējiem, tostarp jaunas iespējas darba aizsardzības uzlabošanai:
- uztic iekārtām atkārtotus, intensīvus un nedrošus uzdevumus.
- Robotika un MI atbalsta un aizstāj darbiniekus bīstamā darba vidē.
- Digitālās tehnoloģijas un sniegumu uzlabojošas tehnoloģijas (piemēram, ārskeleti) uzlabo piekļuvi darba tirgum nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, piemēram, strādājošām personām ar invaliditāti, migrantiem un strādājošajiem teritorijās ar nepietiekamām nodarbinātības iespējām.
- Labāka uzraudzība kombinācijā ar lielajiem datiem ļauj nodrošināt savlaicīgāku un efektīvāku intervenci.
- Labāks darba un privātās dzīves līdzsvars un autonomija darbiniekiem, kuri var strādāt no mājām.
Dati no EU-OSHA 2022. gada darba aizsardzības apsekojuma Pulse parāda, ka digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai uzraudzītu troksni, ķimikālijas, putekļus un gāzes darba vidē 19,2 % Eiropas strādājošo, kā arī sirdsdarbības, asinsspiediena, pozas un citu vitāli svarīgo rādītāju personīgai uzraudzībai 7,4 % strādājošo.
Tā paša avota dati arī parāda, ka mājās strādājoši tāldarbinieki ir mazāk pakļauti vardarbībai vai verbālai ļaunprātīgai izmantošanai no klientu, pacientu vai skolēnu puses, kā arī uzmākšanās un iebiedēšanas gadījumiem: mājās strādājošie tāldarbinieki tikai 7,9 % gadījumu (15,7 % no visiem strādājošajiem) ziņo par vardarbības vai verbālas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, jo viņi galvenokārt strādā darbos, kuros ir mazāka mijiedarbība ar trešām personām, un tikai 4,4 % gadījumu (pretstatā 7,3 % no kopējā iedzīvotāju skaita) tiek pakļauti aizskaršanai vai iebiedēšanai, jo sociālajai izolācijai (tostarp no kolēģiem un priekšniekiem) šajā ziņā var būt mazinoša loma. Ir vērts pieminēt, ka no mājām strādājošie tāldarbinieki retāk ziņo par autonomijas trūkumu vai tās ietekmi uz darba tempu vai darba procesiem (14,4 %) salīdzinājumā ar kopējo darbinieku skaitu.
Darba aizsardzības jomā pastāv arī no digitālo tehnoloģiju ieviešanas darbvietā izrietošas problēmas un riski:
- Digitālā uzraudzība, autonomijas zudums, darba intensifikācija un spiediens, lai sasniegtu noteikta standarta sniegumu.
- Vidējās pārvaldības darbi tiek aizstāti ar algoritmiem, kas piešķir uzdevumus darbiniekiem un uzrauga viņu sniegumu.
- Darba kontroles zudums, darbu fragmentācija ļoti vienkāršos uzdevumos, kas jāizpilda ar standarta paņēmieniem, sašaurināts darba saturs un darbu prasmju pasliktināšanās.
- Darbinieku izolācija, virtuālo mijiedarbību pieaugums un kolēģu atbalsta zudums.
- Nepareizi vai negodīgi lēmumi par darbiniekiem, kas izriet no automatizētiem vai pusautomatizētiem procesiem, kuros tiek izmantoti kļūdaini dati un/vai programmatūra.
- Uzvedināšanas un sodu sistēmas, darbinieku snieguma vērtējums.
- Neskaidra atbildība par darba aizsardzību un esošās darba aizsardzības regulējuma satvara piemērojamību.
- Mobilitāte, elastība, pieejamība 24/7, darba un privātās dzīves robežu saplūšana.
EU-OSHA 2019. gada ESENER apsekojumā ir konstatēti pierādījumi, kas liecina, ka digitālo tehnoloģiju izmantošanas pieaugums darbvietā ir saistīts ar psihosociālajiem riskiem, piemēram, laika spiedienu, sliktu saziņu vai sadarbību, darba nedrošību un ilgām darba maiņām vai neregulāru darba laiku.
Turklāt EU-OSHA 2022. gada darba aizsardzības apsekojumā Pulse ar darba ņēmējiem aptaujas respondenti norāda, ka digitālo tehnoloģiju izmantošanas rezultāts ir viņu darbs vienatnē (44 %), palielināta uzraudzība darbā (37 %), samazināta viņu autonomija darbā (19 %), darba ātruma vai tempa pieaugums (52 %) un darba slodzes palielināšana (33 %).
Arī dati no darba aizsardzības apsekojuma Pulse 2022 parāda, ka mājās strādājošie tāldarbinieki biežāk nekā strādājošie kopumā ziņo par darba slodzes pieaugumu (33,2 %), palielinātu darba ātrumu vai tempu, ko nosaka digitālās tehnoloģijas (61,2 %), sociālo izolāciju (56,8 %) un spēcīgu laika spiedienu vai pārslodzi darbā (46,9 %).